Virca būtībā ir ūdens (vai cita šķidruma) un cietu daļiņu maisījums, kas šķidrumā nešķīst. Tādi faktori kā cieto daļiņu veids, izmērs, forma un koncentrācija kopā nosaka vircas fizikālās un plūsmas īpašības. Lai inženierijas kontekstā precīzi aprakstītu konkrētu vircas veidu, ir jānosaka galvenie raksturīgie parametri. Turklāt ir svarīgi saprast vircu īpašības un klasifikāciju; rūpnieciskos lietojumos vircas tiek iedalītas kategorijās, pamatojoties uz to īpašajām īpašībām.
(1) Homogēnas vircas:Tie satur ļoti smalkas cietās daļiņas, kas nenosēžas pat tad, kad virca atrodas miera stāvoklī. Tomēr koncentrācijas izmaiņas var izraisīt vircas makroskopiskās viskozitātes izmaiņas. Tāpēc šī viendabīguma īpašība ir izšķirošs faktors, izvēloties vircu.
(2) Ne{1}}viendabīgas vircas:Atšķirībā no viendabīgām vircām tās satur lielākas cietās daļiņas. Būtiska nogulsnēšanās notiek, kad virca atrodas miera stāvoklī, un rupjākas daļiņas palielina vircas abrazivitāti. Rūpnieciskajā ražošanā visbiežāk sastopamās ne-viendabīgās vircas.
No fizikas viedokļa vircas sūknis ir centrbēdzes sūkņa veids. Tas darbojas, izmantojot lāpstiņriteņa rotāciju, lai radītu centrbēdzes spēku, tādējādi palielinot jauktās vides enerģiju{1}}, kas sastāv no šķidrām un cietām daļiņām. Šķidruma sūkņi ir paredzēti, lai transportētu vircas, kas ir ļoti kodīgas, satur ne-viendabīgas daļiņas un ar augstu cieto vielu koncentrāciju; tas tos būtiski atšķir no standarta tīrā-ūdens sūkņiem. Rūpnieciskajā ražošanā sastopamie vircas sūkņi ir viena noteikta sūkņu kategorija, ko izmanto vircas transportēšanai.
